Krāsiņas un uzlīmītes ir 'nemīlēt ķermeni'? Tas ir mans foršais ķermenis, ko, cita starpā, var izmantot, lai uz tā uzzīmētu/uzlīmētu/nēsātu visādas košas lietas.


Come on, mēs meitenēm mācam arī drēbes valkāt, vismaz no mājas izejot. Tā arī uzreiz ir 'sevis nemīlēšana'? Uzlīmīte uz auss (naga, rokas, vaiga), laka uz naga ir tādas pašas drēbītes - košāk, savādāk. Var ar nagu laku, var bez, abi ir smuki, tāpat kā var uzvilkt melno kleitu vai uzvilkt sarkano. Var uzzīmēt kaķa deguntiņu un ūsiņas. Var uzvilkt cepuri ar pūces acīm. Tas nav 'es bez tā esmu nesmuka' - tā vienkārši ir pārgērbšanās.



Cits stāsts, ja sāk agrīni iedzīt, ka manikīru samocītās kutikulas, iedegums, regulāri apšņikāti mateļi ir kaut kāds 'sevis kopšanas' rādītājs.

(Un ja nu par 'nespēšanu parādīties dzīvesbiedram'- lūk, par drēbēm gan nākas omītēm aizrādīt, ka nedrīkst meitenēm mācīt 'jāsaģērbjas lai būtu smuka, plika nevar iet jo tā ir nesmuki' - kas iepriekšējai paaudzei ir ļoti biežs naratīvs.)