Ko uzvilkt uz teātra izrādi, kas ir vienos pa dienu? Bet rīt beidzot ir tā diena, kad abus bērnus atstājam un ejam baudīt mākslu. Tikai vēl pienāktos sakārtot māju un uztaisīt rītdienai pusdienas. Bet abi bērni jau guļ, vīrs ir (karatē) kluba dzimšanas dienas pasākumā un es sēžu ar neplānotu (viņam izkritušu un atvērušos) alus pudeli un čipsu paku un domāju, cik ļoti gribās iet gulēt.
Pavasara iet un skriet kaut kur noplacis reizē ar saulīti. Esmu secinājusi, ka man ir "labās" dienas, kad varu un gribu kalnus gāzt un tās, kurās negribās rāpties no gultas. Nez, kurā mirklī par to jāsāk satraukties?
Pavīd klusa cerība, ka dēls sāk mani saukt par mammu, nevis par tēti...