Jaunais gads darbā iesācies katostrofāli, vārda tiešā nozīmē. Aizsalušas ūdenstrubas (jau otro dienu bez ūdens), tekoši griesti (un hromatogrāfs) un pludojoša laboratorija. Trūkstoši reaģenti un kliedzoša vadība. Kolēģi, kas neiztur pārbaudes laiku un tiek atlaisti pirmajā janvāra dienā. Pēc tam jau liekas smieklīgi, ka man tiek piedraudēts, ka uzņēmums neapmaksās rēķinus par iekārtu apkalpošanu, jo tie ir par lielu - nav jau mans uzņēmums, ja nākošreiz, kad kas saplīsīs, paliksim bez hromatogrāfa dēļ nesamaksātiem rēķiniem, apturēsim ražošanu/izlaidi.
Un Ziemassvētku prēmiju saņēmu mazāku, nekā citi, jo lūk neesmu nostrādājusi pilnu gadu. Tas nekas, ka tā ir pusgada prēmija un jau Jāņos tikku apdalīta. Un naudas summma izrādās vienāda gan operatoriem, gan vadošajām dāmām, kas raujas pēc darba laika un brīvdienās.
Labi, ka cenšos šo visu vairs nelaist klāt.