Mazā guļ, vīrs trenniņā, bet man jāķeras pie darbiem. Jau otro vakaru papīri līdz. Rīt ar braukšu Kolēģe, kas arī būs, noprasīja, cikos būšu, kad atbildēju, ka pusvienpadsmitos, divpadsmitos, savilka šķību seju ko tik vēlu un kā vēl nezinu, vai svētdien ar būšu. Sāku attaisnoties par to, ka nav kas mazo pieskata, pēc tam pati uz sevi dusmojos, jo par tām dienām man neviens tā pat paldies nepateiks.