Līdz atvaļinājumam četras dienas. Bail pat skaļi teikt, ka atkal kaut kas nenojūk.

Jau nedēļu mazā aizmieg bez raudāšanas, klausoties pasakas (kuras nākas skaitīt no galvas, jo ir tumšs, bet izlikties, ka tiek lasītas). Jau piecas naktis bez krūts. Otrais vakars, kad šo daļu izlaidām arī vakara procesijā.

Šobrīd iesnas, klepus un temperatūra. Un "neko negribu", kas mijas ar patoloģisku vēlmi sakārtot māju.