Šausmas ar lapsenēm
Jau labu laiku cīnamies ar lapsenēm, kuras mājas ārsienas spraugā izveidojušas pūzni. Vairākas izejas aizmūrētas, bet viņas parasti vienmēr atradušas jaunas un bija atradušas arī ceļu, kā iekļūt virtuvē (līdz vakar ieraudzījām, kā viena nozūd spraugā pie griestiem). Tā kā zināms, ka virs griestiem ir zāģu skaitas siltinājumam un tad bēniņi, saurbām pāris caurumus, sapūtām montāžas putas un arī ārpusē atkal aiztaisījām kārtējo eju. Un nopirkām mušpapīru, jo reiz atstātu plūmju dēļ drozofilu skaits krietni pārsniedza paciešamo mušiņu skaitu. Šopēcpusdien pārrodoties majās mani pārņēma šausmas. Vakar iekārtais mušpapīrs melns no lapsenēm, zem tā kaudzīte ar kustīgā masā salipušu kukaiņu baru, kas svara un spēka rezultātā no papīra atrāvušās. Grīda un palodze pilna ar lēni rāpojošām pusbeigtām lapsenēm (jo aizmūrējot kārtējo spraugu, iepūtām insekticīdu, kas viņas palēlina un nogalina), un pa gaisu cēli lidinās vēl kāds bariņš tīri žirgtu lapseņu. Tam sekojoša pamatīga slepkavošana (un zvans mīļotajam vīrietim, lai brauc mājās, nevis uz trenniņu, jo viņas tomēr vēl tiek iekšā). Tagad virtuves grīda pilna ar līķiem, šur tur sakritušām montāžas putām, bet jau kādu stundu neviena jauna lapsene nav manīta. Dzirdami vien skaņu efekti, ka kaut kur sienā/griestos viņas ir. Un cerams, tur arī paliks.