Sinhronitātes, pankūka!..
Aizvakar pārrunājām reizi, kad iemidzinājām manu trušpuiku, lai vakar mamma paziņotu, ka tikko iemidzinājusi suni.
Un darbā runas par to, par to, kā ieviest jaunās metodes domāsim tad, kad kāds klients to pieprasīs, rezultējas ar zvanu no direktora pēcpusdienā, kāpēc visu laiku neesam pēc šīm metodēm strādājuši, jo klients prasa.
Tādu lietu kā "Mednieku rūgtā" pieminēšanu pirmdienas sarunā un pirms manis rindā stāvošu vīrieti ar šo dzērienu divas dienas vēlāk nemaz nav jēgas pieminēt.
Tagad bail par kaut ko domāt vai runāt.
Ak, jā, šodien nācu mājās pa taciņu un domāju, ka šoziem neesmu redzējusi ne strirnu, ne zaķi, ne lapsu, kad pa dzelzsceļa pacēlumu uz saulrieta fona kā silueti aizskrēja divas lapsas.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: