Laiks sācis pazust vēl straujāk nekā līdz šim. Nu jau esmu nostrādājusi 3 nedēļas un drīzumā saņemšu pirmo algu (iegādāsimies ledusskapi). Mana pazušana vai nekontaktēšanās nav nevērība, vienkārši spēju vien attapties, kad vakardiena jau pārvērtusies par nedēļu pirms.
Kā man saka, darbā principā esmu apguvusi visu, kas saistīts ar mikrobioloģiskajām analīzēm, lai vajadzības gadījumā varētu aizvietot, nu man būtu laiks pievērsties un apgūt ķīmisko pusi, kas tad arī būtu mani tieši pienākumi, bet kamēr man neviens neko neteiks, esam vienojušās, ka arī priekšniecei nekas netiks teikt, jo sirdī tomēr esmu biologs, nevis ķīmiķis.
Vēl pāris lietas, kas notikušas - 1.maijā mans mazais brālis uz sešiem mēnešiem dodas jūrā uz Phoenix Albatros klāja.
Un vakar Daces vecvecākiem mācījām kūpināt ūdenspīpi - tā esot lieta, ko viņi savā garajā mūžā vēl nebija darījuši.