Kopš esmu sākusi strādāt, katru rītu septiņos ceļos pati un pamodinu arī manu draugu. Kamēr uzlieku vārīties ūdeni, tikmēr viņš pamazām pamostas. Kamēr esmu dušā,viņš pagatavo maizītes. Un tad mēs mierīgi kopā brokastojam. Nu, pareizāk sakot tā bija līdz šim gadam. Tagad jau kādu laiku viņš saka, lai uztaisu kafiju, bet pamostas tikai tad, kad esmu sākusi vilkt mēteli mugurā. Dikti žēl, ka zudusi brokastu burvīgā maģija... :/