Mazās uzvaras
Vakar mazā vēders tomēr izdomāja mūs iepriecināt un pat kastītē (tiesa gan, aiznests uz turieni brīdī, kad gribēja iekārtoties zem galda). Audzināšanas nolūkiem izvilku pulverizatoru, jo pieņēmām, ka gulta tomēr būs viņa slēgtā teritorija (ja pirmo nakti godīgi nogulēja kājgalī, tad otrajā ar visu savu mīlestību līda pēc iespējas tuvāk pie mums un nāca atpakaļ murrādams pat pēc padsmitās izmešanas no gultas). Pēc pirmā "nedrīkst" un ūdensšalts mazajā sejā bija lasāmas tādas bailes un šausmas, bet vakarā mazajai ūdensžurkai jau bija vienalga par tieši purnā vērstu šļakatu un kārojās pie mums. Tad nu sataisījām ap gultu visrinķī barikādes ar domu, tā kā gultā viņš parasti uzrāpjas, mūsu kastes līdzēs, bet, izrādās, viņš jau var uzlekt uz gultas augstuma kastes. Tad nu pēc pāris uzlabojumiem, ūdensšaltīm un izmešanām no gultas, mazais neapmierināts devās uz savu guļvietu pie krāns un mēs visu nakti beidzot varējām baudīt divvientulību, līdz atskanot modinātājam, atsākās meiģinājumi iekļūt gultā. Vienīgi cīņas vakarā aizņem par daudz no tā laika, kuru gribam jau gulēt.