Gaidot, kamēr nožūs grīda zem pārbīdītā virtuves skapīša varu dot tālāku ieskatu tajā, kā notiek pārcelšanās uz šejieni. Vakar veicu to smago uzdevumu un atnesu tējkannu. Devos uz virtuvi ar kasti, lai sakrāmētu savus pārtikas produktus un traukus (sanāca pusotra kaste ar tējām). Savācu šķīvjus, saņemot bailīgu jautājumu, vai arī zupas šķīvji ir mūsējie. Bet tie pirkti par kopīgām uzlīmēm, tā nu viņiem paliek 4 zupas šķīvji un viens maza izmēra šķīvītis +apakštasītes. Nu labi, arī mums pašiem šobrīd ir tikai 3 šķīvji, no kuriem 2 apdauzīti :D. Pannas un katlus savākt neizdevās, jo tajos tobrīd gatavoja. Teicu, ka gribēšu arī tējkannu un visu pārējo savākt, kad man pārgrieztu seju smaidā tika atbildēts, lai taču ņemot, viņai nevajagot svešas mantas. Tikai lai es atnesot to katliņu, ko īrniece te bija atstājusi, tas skaitoties Jāņa, jo savādāk viņa paliekot vispār bez katliem (jā, tikai 6 mēnešus bija zināms, ka mēs iesim prom ar savām mantām). Tālāk sekoja jautājums vai mēs savā istabā noskrūvējām žalūziju un pārnesām uz šejieni (vispār mūsu pirkta žalūzija), kad teicu, ka jā, sekoja jautājums, kādas tad bija atstātās žalūzijas (tās ar tad laikam Jāņa), ko tad viņa laikam gribēja savākt. Bet tās bija tik briesmīgas un sapelējušas, kā viss šeit, ka tika izmestas. Nu, no virtuves žalūzijas ir palicis karkas, ar domu, ka drīzumā iegūs jaunu audumu (ir doma arī istabas žalūziju pāršūt, savādāk pie sarkanām/orandžām tapetēm ir zaļa žalūzija). Teorētiskajā šodienas plānā ir iznest tukšu virtuvi.
Par tālākajām lietām taps, kad atkal kaut kas žūs.