Sestdienas rītā izurbām caurumu skursteņa sienā, iebāzām dūmvada trubu un pirmo reizi iekurinājām savu krāsniņu. Romantiku un saviļņojumu gan bojāja briesmīgā smaka, kas radās krāsai pirmo reizi saskaroties ar karstumu. Bet no septiņām malkas pagalītēm istaba ar vaļējiem logiem kļuva patīkami silta. Un vēl ir patīkami ēst zemenes tieši no dobes.
Tā kā smaka traucēja jabkādām tālākām remonta darbībām, pakļāvāmies mirkļa aicinājumam doties uz Valmieru un svētdien nobraucām ap 400km +vēl 100km atpakaļ uz Rīgu no Valmieras. Bet Likteņdārzs kļuva par pāris akmeņiem bagātāks. Un Lielvārdes pilī onkulis gan mazliet iereibis, bet ļoti runātīgs izstāstīja par pili un vēsturi.