Stiklu šķaidīšana labi nomierina nervus un emocijas. Nē, naktī negāju dauzīt kaimiņu logus, bet sestdien nolikvidējām Ziemassvētkos sabrukušo siltumnīcu - visi stikli aizceļoja uz bedri topošajā skapī. Tā nu cītīgi ar dzelzs cauruli pa porcijām visu sasmalcināju. Forši plīst.
Un vakar kādu trīs stundu laikā mežā tika salasīta sēņu mērce vakariņām. Procesu varētu saukt par sēņu meklēšanu pastaigājoties pa mežu. Un vārīti vilnīši garšo fantastiski, tas nekas, ka viņi kancerogēni esot...
Liekas, esmu sevi mazliet saņēmusi rokās, piektdienas pēcpusdienā nosūtīju 9 dažādus pieteikumus, šodien saņēmu pirmo zvanu un rīt iešu uz pirmo interviju. Par vietu, kur vairākas kārtas jau gāju - norunātajā dienā viņi man nepiezvanīja paziņot rezultātus, zvanīju pēc tam pati, bet rezultāts ir tāds, ka sludinājums ir atkal ielikts no jauna. Tad jau viņi nevienu nav izvēlējušies.
Un vēl man ir doma beidzot atkal pieķerties pie rakstīšanas. Ideja ir. Un arī uz e-pastu atnāca vēstule par kārtējo Iesācēju autoru semināru... Laikam gribas un fiziski ir brīvs brīdis, lai tai visā atkal līstu iekšā.