Teritorijas dalīšana
Vispār uz jauno mājokli vēl neesam pārcēlušies, jo ar maģistra darba rakstīšanu viss remonts ir ieildzis un saprotams, ka līdz ar to ne pati māja ir savesta kārtībā, ne kas cits. Bet mājiņai zem loga gar sienu ir puķudobe, kur aug vēl pirms daudziem gadiem stādītā roze, maijpuķītes un piparmētras, par ko priecājos, ka tēja aug pie durvīm un no rīta atliks vien pavērt šķirbiņu, lai tiktu pie svaiga un smaržojoša auga. Maijpuķītes gan jau noziedējušas, palikušas vien lapas, bet vispār plānoju viņas ņemt ārā, jo viņu saknes saaugušas tik blīvi, ka nekam citam tur īsti nebūtu vietas un plānoju uztaisīt tējas dobi. Līdz vakardienai, kad no drauga brālēna mātes saņēmām tekstu: "Ejiet savākt mēslus, es jums dobi izravēju!". Un visas piparmētras sasviestas kaudzē, jo viņām tur neesot jāaug, saknes visur lienot un bojājot pamatus. Kad aizrādīju, ka tad jau arī maijpuķītes jāņem ārā, jo cīnos ar to, ka taciņas flīžu starpas ir pilnas ar tām, saņēmu, ka maijpuķītes vismaz pavasarī ziedot, bet piparmētras varot iet plūkt arī citur. Lieki, teikt, ka visas lielo koku un krūmu apakšas ir pilnas ar maijpuķītēm... Šodien paņēmu dakšu un ķerru un nolikvidēju visas maijpuķītes dobē un iestādīju Daces atvesto ananāsu un ābolu piparmētru, siltumnīcā saaugušo lavandu, podiņā augošās zemenes un arī pāris parastās piparmētras iebāzu atpakaļ zemē. Iveta šurp atkal brauc svētdien, bet tad plānojam būt Valmierā uz izlaidumu.
Tagad esmu noplosījusies pa dobi, iegājusi dušā un košlāju gumijlācīšus. Destruktīvās emocijas būs izlietotas, atkal koncentrēšanos radīšanai.