Trešdienas vakarā ciemojos vienā šūšanas darbnīcā. Tagad sarunājām, ka trīs dienas došos pie viņiem pamēģināt, kas ir kā. Vai man tas patīk, vai es to varu, vai es to gribu. Mājās es, protams, varu nosēdēt astoņas stundas un nošūt nejūtot ne izsalkumu, ne garlaicību, bet darbs ir darbs. Baida tas, vai šāda darbošanās nenogalinās manu patiku pret šūšanu. Bet lai nu kā, ejot uz turieni jau doma bija, ka aiziešu un vismaz paskatīšos, kas un kā notiek, tagad doma ir vismaz pamēģināt, kā ir strādāt ar profesionālo tehniku. Un jā tur būtu brīvas sestdienas un svētdienas. Darbā arī pat nenācās melot, kāpēc man vajadzētu trīs brīvdienas pēc kārtas, priekšniece tikai pajautāja, vai man kāda šūšana priekšā, uz ko, protams, varēju atbildēt apstiprinoši...