Krāsnī cepjas ābolmaize. Uznākusi milzu kāre pēc tām, katru nedēļu top vismaz pa vienai. Un vēl turpinās kanēļa apsēstība. Tā vienkārši sajaucot uz pusēm ar cukuru. Tā, ka mutē izskan kanēļa garša vai tā mazliet savelkas.
Un vēl mani otrdien aizveda uz jūru. Tur gan vēl smaržo pēc meža, kurš ir nokusis, nevis pēc jūras, bet ledus ir tikai gar malu un var dzirdēt viļņus. Un ir liels plašums un tukšums. Man ik pa laikam vajaga aizbraukt uz jūrmalu, lai uzlādētos.
Vēl rītdiena jānostrādā un tad brauksim svinēt Lieldienas un apciemot abas mammas.