Jaunais gads bez nosalšanas nav Jaunais gads
/Pagājušajā gadā nosalām Kolkā/.
Šogad... bet te jāsāk jau no paša sākuma, kad 31. no rīta gribējām doties ceļā, lai brauktu uz Valmieru, atklājās, ka mašīna nekust ne no vietas. Nācās tēlot daiļo dārznieci un laistīt bremžu klučus, jo rokasbremze bija jauki piesalusi. Labi, ka dzīvojam kopā ar automehāniķi, viens rats "atleca" no manas laistīšanas, otrs pēc tam, kad ritenis tika noņemts un visa uzparikte izdauzīta.
Vakar pēc Jaungada sagaidīšanas ar mīļotā vecākiem caur Priekuļiem (Kungu pāri) gribējām doties uz Siguldu, kad 10m aiz Liepas dzelzceļapārbrauktuves mašīnai iemirgojās lapiņa un tā vienkārši noslāpa. Kādas četrdesmit minūtes nācās salt, gaidot, kad mīļotā tēvs ieradīsies, lai aizvilktu mašīnu un mūs nogādātu atpakaļ Valmierā. Šodien no rīta mašīna tika nogādāta autoservisā, bet pusseptiņos vakarā, kad jau vilkām jakas, lai uz Rīgu brauktu ar autobusu, ka viss tomēr ir sataisīts un var braukt pakaļ (labi, ka nepaspējām uz autiņu piecos). Nesakarīgi, bet grūti uzrakstīt saprotamāk.
Atbraucot mājās - mūsu resnā šķēpnese kļuvusi tieva, bet akvārijā nav neviena mazuļa.