Gudri izdomāju pēc darba uz Alfu doties ar kājām. Rezultātā pārsalums un tulzna uz kājas no jaunā zābaka (tā paša, kuru nopirku pieliekot 10ls naudai ko atguvu par iepriekšējiem "jaunajiem zābakiem", kuriem pēc pusotra mēneša pārlūza zole, bet tagad man ir īsta āda). Pa ceļam paguvu izdomāt, kā iesaiņot mīļotā dāvanu svētkos, bet nebija to materiālu, ko man vajadzēja, rezultātā nenopirku arī pašu dāvanu, dēļ kuras gāju ar kājām... Bet tagad es esmu mājās, iznākusi no karstas dušas, izdzērusi krūzi karstas upeņu sulas ar balzāmu (mazāk sulas, vairāk balzāma) un galvā pie briesmīga noguruma, kas iestājies jau kopš vakardienas dežūras un pārnākšanas mājās pēc darba tikai plkst. desmitiem, iestājies arī makten patīkams reibums un vaigi kļuvuši sārti nevis no aukstuma, bet dēļ paplašinātiem asinsvadiem un tā kā esmu viena, jo šodien ir zole, tad atlicis tikai pabarot zivis, un tad varu atļauties teikt arlabunakti.