Man gribas vienkārši kraut savam darba vadītājam!
Tikāmies (protams, ka viņš nokavēja 20 minūtes). Tātad, lielās tabulas, ko taisīju netiks izmantotas, jo gala rezultāts esot pārāk sarežģīts un nesaprotams (viņam atsviests atpakaļ raksts, kur šī metode tika izmantota). Tad nu teicu, ka nespēju izprast viņa uztaisīto analīzi - un kāds tur brīnums, jo jau pie pirmā dzīvnieka kļūda. Tagad tā visa man jāpārbauda un jāpārtaisa. Apmatojuma nogriešanas protokola viņam nav - varu ieskenēt no viena cita bakalaura, vai zīmēt savu. Mana darba nosaukumu viņš ir aizmirsis - man jāiet uz dekanātu vai katedru noskaidrot, kādu tad viņš īsti ir iesniedzis. Un vēl viņš ir izdomājis, ka grib man citu recenzentu (farmaceitu, ar kuru sadarbojoties dabūju žurkas), jo viņi dabūjuši grantu, līdz ar to, ja gribu turpināt maģistra darbu ar laboratorijas dzīvniekiem (protams, ne viņa vadībā) man būtu kādi gali. BET to, vai tā drīkst viņš uzzinās tikai pirmdien. Un tas nozīmē, ka es tikai pirmdien varu šībrīža recenzentam jautāt, kad iesniegt darbu, līdz ar to sanāk, ka es esmu tā sliktā un slinkā. Un, nemaz nezinu, ko darīt ar maģistra darbu, jo vivārijā nodarbojoties ar savu eksperimentu, redzēju, ko dara farmaceiti un dzirdēju, kā tās žurkas kliedz. Giljotinēšana, smadzeņu lobīšana no galvaskausa un tad to struktūras mērīšana nav tas, ko es varētu darīt.

Tā nu tikko apēdu 1/4 arbūza dusmās.