Kamēr mīļotais Daugavpils universitātē nodarbojas ar plūsmas citofotometru un mēra kviešu ploiditāti, es dodosdesmitos vakarā gulēt. Četros naktī pamošanās un miega trūkums. Septiņos no rīta pamošanās. Bet līdz deviņiem tomēr kaut kā nosnauduļoju.

Tagad varētu ķerties pie bakalaura, uz lekciju negribu braukt. Priekšaizstāvēšana izrādās ir nākampiektdien, nevis šo. Bet vakar darba vadītājs piezvanīja, ka viņam par to esot pateikts, viņš gan netiekot un lai neuztraucoties un tad nu stāstīja, kā man prezentāciju taisīt. Pie sevis klusībā smējos par šādu rociņas turēšanu, jo viss šis pasākums mani nebūt nebaida, jo prezentācijas esmu jau pietiekami taisījusi unatbildējusi arī pie dusmīgākiem onkuļiem kā tie, kas ir mūsu katedrā. Bet es tomēr varot viņam aizsūtīt prezentāciju šovakar (aiz pārpratuma teicu, ka viss jau ir rīt, jo tādas bija baumas un tikai pēc tam izlasīju e-pastu no katedras), un tad viņš nokomentēšot un atsūtīšot atpakaļ. Vakar jau būtiski visu uztaisīju, nezinu, ko viņš komentēs, jo prezentācijas slaidos ir shēmas un attēli, ko komentēšu, vien palikusi rezultātu sadaļa, vot pie tās būtu jāpiestrādā.

Un vispār tā nu man rīt ir brīvdiena, jo darbā visiem cītīgi teicu, ka bakalaura padarīšana... Bet man tā pat pienākas. Galu galā vasarā visu atvaļinājumu tā pat nedabūšu. Un oficiāli, man viņš vēl iet, tikai atvaļinājuma nauda gan nav izmaksāta, gaidīju jau pirms 2 nedēļām ar to rēķinoties... Nu ko, krīzes dēļ laikam būs kopā ar algu.