Paukšķis un tiek atvērta pudele sarkanvīna. Vēsum no vīna korķa smaržas pie deguna. Fondī traukā uz svecītes izkūst šokolāde. Pavelku ceļgalus zem svārkiem un sēžu. Un durvis uz ārpasauli ir aizslēgtas. Ir brīdis, kad ir skaisti un labi.
Tik ļoti, ka gribas iet dejot uz baltās līnijas asfalta vidū un skatīt tās mazās zvaigznītes, kuras mirdz baltās krāsas strēmelēs.
Murr.
Bet iedvesmas rakstīt nav.
Nu ja, laimīgie nerada māksu. Pati vienmēr esmu teikusi.
Žēl?
Ne mirkli.