Tas, ka mīļotais nenāk uz lekcijām uzlabo manu mācīšanās kvalitāti. Pieraksti kļūst vienkārši apbrīnojami perfekcioniskā garā radīti (nu gan sanāca izteikties). Nu jā, vismaz, kad neviens nesēž blakus spēlējot kompi, nekas nenovērš manas domas un varu pievērstries giberilīniem, citokīniem, abciskābei, auksīnam un tādā garā turpinot augu hormonus.
Un jā, šobrīd gaidu, kad paies laiks. Jāaiziet beidzot samaksāt, ārste jau sen zvanīja, ka mana apdrošināšana krioterapiju nesedz, vēl rītdiena laika, kad jāsamaksā pašai, bet vakar, kad aizgāju, darba laiks izrādījās beidzies. Vakar sākusās ceturtā nedēļa. Puse no laika jau pagājusi. Ai, cik ilgi vēl otra puse ies, bet pēc tam...