Nu, zinu, jau zinu, tikai nezinu, man uznāca kāda lielā skumja...
Un tīri labi sparotu, ka VISU laiku būt kopā ir daudz, ka gribās laikus sev, kas arī man bija uznācis, tikai, shobrīd pietrūkst tā mīļuma...
Sēžu mājās viena klausos mūziku un domāju par miegu. Pēdējā laikā gribās gulēt pārāk daudz. Būs jānopērk kādi vitamīni. Tagad gulēt iet nevaru, vēl vakarā par rudmati atkal jātop, pietrūkst man rudenī krāsas...
Ai, nav spēka un vēlmes neko rakstīt. Gribās sabiedrību. Un man nav pat šokolādes šobrīd.
Un tā dziesma uzdzen vēl lielākas skumjas.

Uzklausīju vēl Ennes bēdu stāstu, vispār...