Šodien norunātas 48min pa telefonu. Trīsdesmitviena no tām tikko.

Satikta Dacīte. Viņa man atradīšot kādu labāku. Un ne tikai viņa, bet arī lielāka daļa kursa esot pārsteigta, ka mēs esam kopā... Mīļums gan par šo tikai ierēc, ka par viņu labāku atrast esot grūti...

Bet, kā par sevi var pateikt: Puiši, ar kuriem es nebūtu kopā uz mani pat neskatās. Es jūtos labi. Kā prece, uz kuru neskatās tie, kuri mani nevar atļauties. Nevis kā parasts šampūns, bet kā ekskluzīvs, no augstāka plaukta, kuru visi nepērk. Ai, nesaprotu to meiteni. Par mīļāko, par mīļāko es nekad nebūtu gatava kļūt. Un pie tam zinot, ka vēl ir tādas vairākas. Viņa saka, ka tā ir mīlestība. Bet, vai tad mīlestība nav nedalāma?...