wildflower ([info]fermenta) rakstīja,
@ 2007-07-29 21:06:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Liekas, esmu celjojusi ne tikai telpaa, bet arii laikaa. Savaadaaks ir itin viss. Bet es izbaudu to visu, uzsuucu ar katru shuuninju, katru elpas vilcienu. Tikai, manaam smadzeneem pat ir par daudz, jo visa informaacija gaazhas taados leerumos.
Pat tagad nevaru pateikt, kas ir svariigaakais, kas noticis.
Iespaidi buus, buus, kad atgrieziishos.

Izlidoshana kaveejaas, jo celjaa uz Riigu, lidmashiina bij 8 putniem uztriekusies un tad nu naacaas to paarbaudiit no jauna. Bet taa sajuuta gan taada, ka nu nezinot, kas gaidiis...
Celjsh un skati pa vilciena logu (lidoju Riiga-LIverpuule, tad autobuss uz Manchesteru un tad vilciens uz Jorku) ir kaa no otrdienas vakara romantiskajaam filmaam - kalni un aitas un mazas kjiegelju maajinjas ar ziediem... vispaar sheit juutos, kaa nonaakusi citaa pasaulee, jo visas ielas, visa arhitektuura, viss viss ir tik ljoti savaadaak... tikai tagad saprotu, cik ljoti biju noilgojusies peec maakslas un muzejiem, un tagad grasos to visu sasuukt sevii. Liekas, kad kjershos pie fotoaparaata, mani nevarees atlipinaat no taa nost.

Esmu Edinburgaa kaadaa interneta kafejniicaa netaalu no hostelja (pie pashas Edinburgas pils, kuraa mees gan neiegaajaam, jo ieejas maksa likaas paaraak augsta).
Vispaar nu jaa, mazliet haotisks ir shis brauciens, jo vakar veel vakaraa runaajaam, ka vareetu aizbraukt, draudzene ejot uz darbu (vinja straadaa vienas viesniicas baaraa) soliija paskatiities, kaa ar biljeteem, bet shodien septinjos tikko pamodinaata, ka peec stundas izejam... variants bija arii par Londonu, bet to gan es negribeeju, negribu shobriid attiistiitu sabiedriibu, gribu turpinaat to atsveshinaatiibu un iestreegshanu laikaa, kas sheit valda. Burvju maaksliniki un muuzikji uz ielaam, veclaiciigi karuselji un gotiskas celtnes...
Pusstundu shodien staaveeju veikalaa pie kalaidoskopu plaukta (atminjas par beerniibu), eh, tie ziedi, kas tur paveeraas, tikai praata pietika neizdot padsmit latus par taadu... bet taados var veerties ilgi.. taa pat kaa ziepju burbuljus puust (un vispaar man zheel, ka nepanjeemu tos liidzi)
Patiesiibaa, es esmu tik nogurusi, ka vieniigi taadeelj vakaros varu taa mieriigi aizmigt. Biju domaajusi sheit atpuusties, bet taa vietaa man ir tik daudz jaunu sajuutu un emociju, skatu, ka smadzenes nespeej to visu apstraadaat... gulju septinjas stundas naktii, bet miegs naak vienalga. Taa shodien jau no septinjiem vakraa ciinos ar to, ka, lai ietu guleet ir nepiedieniigi agrs... Zinu, ka riit, kad aizbrauksim atpakalj uz Jorku, guleeshu, guleeshu un guleeshu...


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?