Jā, savējie var. Pilnībā ne, jo nekad divi atsevišķi prāti nekļūs kā viens nedalāms, bet pietiekami labi, lai rastos tāda īpaša, ar neko citu nesalīdzināma saskaņa. Tā arī ir viena no tām dzīves fasetēm, kas visvairāk pārliecina, ka pasaule gan ir un paliek tāda, kāda tā ir, taču "mēs" vienmēr varam izveidot kupolu, kas pasargā no "viņiem," no tiem, kuri nevēlas un nespēj saskatīt neko citu kā to, ko ieprogrammē sabiedrība un masu mediji. Un kupola iekšienē ir pavisam citādi. Patiesāk, bez savstarpējas izlikšanās, tukšām ceremonijām un nepārtrauktu cīņu par ietekmi un kontroli. Pasaule pasaulē, sazvērestība pūļa vidū, savējā piemiedziens ar aci citam savējam un smaids, kura iemesls "viņiem" vienmēr paliks nesaprasts.