Man ir zefīri šokolādē.
Un neesmu izlasījusi neko. Rīt paļausimies uz to, ka semestra laikā esmu cītīgi mācījusies. Iemesls slinkošanai - pavisam mazs un pūkains un teica "ņau". Un, tā kā mācos guļus stāvoklī, tad brīdī, kad uz rokām un papīriem uzguļas mazas ķepiņas un zobi tiecas pēc maniem gredzeniem, un ķepas spēlējas ar ķēdīti, kas ap kaklu, nu nekas nesanāk.

Šodien beidzot biju tai vietā, kur apglabāja Jusi. Seši mēneši. Bet joprojām reizi pa reizēm pieķeru sevi, ka eju uz istabu ar domu viņu samīļot un vēlaizvien tiek atrasts pa kādam sagrauztam vadam.