Sigulda asiņo jasmīnus. Dūmu un izdedžu plāksteri bezspēcīgi kā stikla acis, ko vakardien pazudis klaidonis aizmirsis lensterē. Zvaigznēm ir pašām savi laimes krekliņi. Madaru valsis ar kājām pīpeņu soļos.

Šovakar gribu rakstīt. Bet vēl migrēju ceļā uz mājām. Trešā pastaigas stunda. Gauja ir skaista. Cilvēki vāc sienu un pāris reto suņu pret mani izrej dienas aizsmakumu. Vēl vienīgi soļi izgaismo asfaltu. Pazudusi vakara vientulībā.