Man ir trīsgadīga māsa.
Šodien mēs abas iepazināmies, nu tā, pa īstam. Kopīgi ķemmēti leļļu mati.
Tikai vēl nesaprotu visu, ko viņa runā, pie tā vēl ir jāpierod. Vispār man vēl ir jāpierod pie tā, ka viņa šeit ir. Ka dīvānā ņemas divi knariņi, nevis viens. Bet viņa ir jauka un mīļa.
Tikai, kad ierauga "lielo" brāli, tad sastingst. Un skatās prom. Jo bērnunamā pieaugušu vīrišķā dzimuma pārstāvju nebija.