Tuvāko dienu laikā vēlreiz kļūšu par vecāko māsu. Vēl tikai jāatnāk paziņojumam no tiesas un tad māmmiņa no bērnunama atvedīs trīsgadīgu meitenīti. Arī Kristīni. Viņai piešķīrta aizbildniecība. Kad Kristīnes mātei tiks atņemtas jebkādas tiesības uz bērnu, mana māmmiņa viņu adotpēs.
Pašai ir dīvaina sajūta. Ar prātu zinu, ka nekas, bet tomēr, jūtos par to dīvaini. Bet, māsiņu esmu gribējusi jau mazotnē. Kad no bērnunama piezvanīja un sacīja, ka piedzimis brālis, toreiz esot izplūdusi asarās, ka negribot..
Šodien rakstu. Notikumi ir patiesi. Visi. Cik atsaukts prātā no stāstītā un atmiņām. Tikai vārdi ir citi. Patiesībā tas viss vēl ir daudz garāks. Bet, turpinot tā, ka tas iesākts, vēl nav pabeigts, jo brīdī, kad sākas daļa par mani, uzrakstīt kļūst tik savādi grūti. "Tā bija".