Es alkohola iespaidā nesaku neko, kas varētu izmainīt manu dzīvi. Lietas, kuras ir svarīgas. Šai ziņā prāts aktivizējas. Lai atbidlība pēc tam nebūtu jāuzveļ pudelas kakliņam. Vainot pie notikušā man gribas tikai sevi, tādēļ es palieku stingra. Un tieši šī iemesla dēļ pateicu, lietas, kuras nemaz nedomāju. Lai aizsargātu patiesību. Lai man nerastos vēlme to izteikt. Sāku pārmest sev svarīgākajiem cilvēkiem.

Bet tā ir. To es zinu jau sen. Lai man nebūtu laika domāt. Un skumt par sevi. Lai es varētu sev izlikties stipra. Lai man būtu iekšējs attaisnojums - ka man nav laika.

Par Tevi - ne fiziski, bet kaut vai dūres triekšana... jo tas taču rada sāpes..

Un arī es tikai pazudinu savas domas.