Ai, tagad man pašai ir kauns par tiem vārdiem, ko pasacīju sev svarīgiem cilvēkiem. Bet izlauzās kāda sāpe, ko nespēju noturēt. Un tagad man sāp par sacīto. Un nesacīto. Jo labi atceros savas sajūtas un svarīgākos vārdus. Bet tieši sajūtas vairāk. Un to kā izvarījos no sevis.

Tu esi jau otrais, cilvēks kas tiešiem vārdiem šodien pasaka, ka esmu mazohistiska. Pārējie tikai saka, lai nemoku sevi. Bet, atzīsties, vai Tev nav kas līdzīgs, tikai Tu to dari ar fizisku piepūli?...

Jā, ir lietas, bez kurām nevar, lai kā gribētos. Kaut vai tādi vienkārši materiāli...