Es šodien redzēju pirmo stārķi. Tāds prieks par to sniega baltumu. Un varbūt arī dzērve stāvēja purva vidū. Autobusa logs paver bagātu skatu.
Mājupceļu līdz Siguldai norunāju ar kādu sievieti, kura tikko bija atgriezusies no Skotijas un nu brauca uz mājām. Pēc ziemas svešā zemē. Tā nu abas guvām pozitīvas emocijas no otras. Tikai kādēļ cilvēkiem tā interesē, vai man ir pašai sava ģimene/attiecības vai kas cits. Un vienmēr novēl veiksmi personīgajā dzīvē. Es taču pilnvērtīgi dzīvoju arī tā pat.

Radošā krīze taustāmajā mākslā ir atrisināta. Paliek iedvesmas trūkums, lai rakstītu.