Šodien uz lekcijām neaizbraucu. No rīta sapratu, ka vēlos izgulēties, sakārtot istabu ap sevi un būtu jāgatavojas pirmdienas ieksaitei (man vēl nav ne jausmas, kā noteikt minerālus..)
Tikai nezinu šobrīd par meistardrbnīcu. Ja nebūšu arī tur vai kāds no viņiem to nesāks uzskatīt par bēgšanu, vai apvainošansos/kritikas nepanešanu pēc tā, ko man sacīja. It kā jau jābūt vienalga, ko apkārtējie domā... tā vienmēr esmu sacījusi par sevi. Tagad nespēju izlemt, vai braukt, vai mācīties... vai doties gulēt un mācīties naktī.
Bet/un kurš būs tik drosmīgs pateikt, ka nav vainojams neviens...

Pārkārtojot žurnālu tas atkal kļuva melns...