Man ir ārkārtīgi-dikti-šausmīgi (ai, kā šitos vārdus man gribējās salikt kopā) smuka kaklarota. Palutināju sevi. Un sajūta nu tik-tik-tik laba un sievišķīga...
Man patīk klausīties kutpju papēžu skaņu ejot pa ielu. Un vērot savu ādas mēteli plīvojam. Jā, zābakus uz ziemas mētekli noliku nost, man ir pavasaris. Un rīts ejot, smaidod un pie sevis dziedot. Un cilvēki atskatās... Bet lai jau... manis pietiks vēl diviem pavasariem...

No rīta stundas autobusā bez miega. Blakus sēdēja tante, kura vēlējās runāties. Un tā nu nācās atbildēt uz viņas jautājumiem. Un virs manas galvas atradās tumba, pa kuru uzmācīgi skaļi skanēja LR2. Un tad vēl tieši pie mana krēsla nostājās pēc cigaretēm smakojoši vīrieši, kas uzsāka savas sarunas krievu valodā. Starp cilvēkiem ir tik viegli justies kā cietumā...

Un galvā uzmācīgi skan Roxette dziesma

She says:
Hello, you fool,
I love you,
Cmon join the joyride,
Join the joyride...