spodrības diena, jeb pavasaris galvā
Ja rīt man nesāpēs visas maliņas, tad droši zināšu, ka savā istabā varu vienatnē pārbīdīt visas mēbeles, dīvānu ieskaitot. Nu labi, sekcija netika kustināta, bet to pat tukšu un divatā ar sencīti ir grūti pārnēsāt. Bet tas dīvāns... eh, bija tā vērts. Un logi arī spīd un laistās. Tagad esmu bez spēka un gribas. Bet sajūta lieliska. Kaut kas ir izdarīts. Rīt ķeršos pie drēbju skapja, pāris lietas gribu izmest. Vispār šodien arī tāda ārā sviežamā diena sanāca, visu istabu esmu apgriezusi kājām gaisā, gaiss no neitrālas tajā ir kļuvis par ļoti putekļainu, bet tagad tas mirdz no svecēm. Un segas smaržo pēc sniega. Kā nekā saldētas un dauzītas.
Uznākusi vēlme restaurēt žurnālgaldiņu, rakstāmgaldu un krēslu. Tikai jādabū smilšpapīrs, špaktele un krāsa. Un pēc tam, ja māmmiņa atļaus, arī sekcijai ķeršos klāt, bet tas jau atkarīgs no tā, kā man veiksies... Tāds aktīvi radošais periods uznācis :)
Un rīt esmu nopelnījusi sev jauku vakaru un izklaides :)