Ikdiena
Pār Putnu pilsētu mirdzēja rietošie saules stari, bet to redzēja tikai putni. Cilvēki neredzēja, viņi snaikstīja savas sakumpušās augšdaļas cits citam pāri, nevarēdami sagaidīt metāla tārpu, kas atvīsies no neredzamajām tālēm un vedīs tos uz viņu krātiņiem. Bet viņi jau neredzētu pat, ja pavērtos debesīs, jo putni cilvēkiem jau sen bija izknābuši redzokļus, tikai to neviens nebija pamanījis...

Viss ir iesēdies zemapziņā, maņas vairs nav vajadzīgas, tās tikai traucē zemapziņai ģenerēt impulsus.