Nolemtie
Lielāko baudu sagādā nevis kāda nosaukšana par muļķi, bet gan tas, ka tu liec kādam saprast, ka viņš ir muļķis. To brīdi, kad viņa smadzenītēs aiziet signāls, ka viņš ir aprobežots, parasti, var ļoti uzskatāmi redzēt vai dzirdēt, sejā redzams tāds kā pārsteigums un kauns vienlaicīgi, balsī dzirdams tikai un vienīgi kauns.
Nākamā suga, kuri saprot, ka ir debīli un paši par to ļoti uzjautrinās, tādus man gribas vienkārši nošaut, lai nemocās.
Vēl kaitinošāki ir tie, kuri negrib atzīt, ka ir muļķi, un vai nu nemitīgi paliek pie sava vai, kas ir vēl neizturamāk, cenšas kaut ko mācīt par lietām no kurām paši pilnīgi neko nesaprot, bet grib izlikties gudri. Pie pēdējās kategorijas lielāko ties pieder finansistes virs 30, hvz kas tām mātītēm galvās notiek, bet viņas vienkārši nespēj pieņemt to, ka kaut ko nesaprot vai nezin.

(Runa ir par IT jomu, bet pēc pieredzes varu teikt, ka arī citās dzīves situācijās mans viedoklis darbojas diezgan analoģiski)