Reiz dzīvoja puisēns vārdā Nils un uzvārdā Holgersons, vai kaut kā tā. Dzīvoja kā jau visi tolaik dzīvoja - mamma, tētis, vecmāmiņa, rotaļu vilcieniņš, kaķis Muris, pionieru bungas un bērzs aiz loga. Mācījās zēns labi, oktobrēns lai bija. Bet ne jau sekmju lapa ir šis rakstu gabals.
Laiks gāja, puika auga, kaķis devās medīt peles uz citiem medību laukiem, vilcieniņu vietā nāca citas rotaļlietas. Spirķik, vodka, sigareti* un meitenes. Ar meitenēm gāja visādi, bet, kad klasesbiedrenes bija apnikušas, jaunais Holgersons devās uz zaļumballi uz kādu netālu lauku miestu. Grupa Ornaments lai spēlēja, kā zināja stāstīt aculiecinieks J.B.
Zaļumballe kā zaļumballe, meitenenes kā meitenes, taču Nilam bija viens niķis - aplam jau nu patika izrātīties, ka gudrāks un pārāks. Nelaimīgā kārtā vietējiem topošajiem traktoristiem tas negāja pie sirds. Bet varbūt mūsu jaunais varonis ieknieba dibenā ne tai miesta daiļavai (lasītājs ieinteresēts sāk knosīties). Vai arī puikas ciemā, visi kā viens, gadījās ksenofobi. Vai arī Nils uz balli bija aizbraucis ar velosipēdu. Lai nu kā, bet vakara gaitā puika tika, izsakoties unpy vakardienas vārdiem, athujārīts. Ai-ai-jai (lasītājs notrauš asaru).
Bezspēcīgā niknumā Nils nosolījās visiem pāķiem ui kā atriebties, kad izaugs. Un apzvērēja to pie rotaļu vilcieniņa, oktobrēna nozīmītes un runča Mura kapa, lai viņam vieglas smiltis.

* - no krievu val. spirtiņš, degvīns, cigaretes - XX gs. 90. gadu pirmās puses džentlmeņa komplekts (tulkotāja piezīme).