|
Jūnijs 14., 2018
09:35 - : par nezināmiem numuriem
ziniet, man likās, ka nevietā zvani ir no visādiem telemārketingiem, bet šīrīta nezināmais numurs pārspēja visus rekordus. zvana, tātad, vīrietis, pieklājīgi sasveicinās ar mani krievu valodā un jautā, vai var ar mani satikties. es jautāju, kādā jautājumā (jo sēžu mājās un gaidu, kad atbrauks garantijas remonts) un kas zvana. jautājumā par seksu, man atbild.
f. - nē, nevar! nometu klausuli un nobloķēju numuru.
|
Comments:
moš līdzīgs numurs ar kādu eskortmeiteni
| From: | f |
Date: | 14. Jūnijs 2018 - 10:07 |
---|
| | | (Link) |
|
tas vēl būtu gluži eksotiski, hah
| From: | _re_ |
Date: | 14. Jūnijs 2018 - 10:09 |
---|
| | | (Link) |
|
skaidri un gaiši, vismaz! :)) man te bija pasākuši zvanīt džeki no vietējiem stacionārajiem numuriem, kas krievu valodā piedāvā kaut kādās finanšu shēmās vai kur tur iesaistīties, nevarēju saprast. atbildēju latviski, atcērt - davai pa ruski. nometu klausuli, zvana vēlreiz un - čevo trubku brasaješ? nu karoče...
| From: | f |
Date: | 14. Jūnijs 2018 - 10:15 |
---|
| | | (Link) |
|
:D kā kautskis saka - krievu bandīti!
man arī šodien tāds piezvanīja, un tādā slīpētā mārketinga manierē krieviski klāstīja par akciju tirgiem. prašīju, no kurienes mans numurs, samuldēja kaut ko, ka viņu sadarbības partneri ir lielākās bankas, un no turienes tad. kā tad...
| From: | _re_ |
Date: | 14. Jūnijs 2018 - 15:52 |
---|
| | | (Link) |
|
man tā bija divas reizes! bet uz darbu! laikam numurs līdzīgs kaut kādam eskortservisam. Iedomājies, tu sēdi un mierīgi strādā, zvana telefons, vīrietis (krieviski) seksīgā balstiņā nodūdo "A kas tev šobrīd mugurā?" Nometu klausuli un laikam izskatījos pavisam bāla, jo blakus sēdošais kolēģis pajautāja, vai viss kārtībā.
| From: | f |
Date: | 15. Jūnijs 2018 - 09:37 |
---|
| | | (Link) |
|
uz darbu! jā, kaut kā tas galīgi nebija tik jautri, kā no malas varētu izklausīties.
Man reiz vairākas dienas pēc kārtas pēcpusdienas sāka zvanīt kaut kādi viči un prasīt par masāžu (kur uzreiz varēja noprast, par kādu masāžu ir runa), pie manis vai citur. Man tad bija gadi 18 un es nesaņēmos pajautāt, kur viņi atraduši manu numuru. Man bija paranoja par to, ka kāds gribējis man ierieb, bet nevarēju saprast kurš. Visādi gūglēju savu numuru, bet neko neatradu. Kopš tā es, kā cilvēks, kurš tāpat nevar n stundas saņemties piezvanīt vai pacelt telefonu, ilgi necēlu svešiem numuriem.
| From: | f |
Date: | 15. Jūnijs 2018 - 09:41 |
---|
| | | (Link) |
|
parasti, kad uznāk paranoja, citiem saku (un sev) - kuram gan būtu luste un vēlme tā nopūlēties, lai izstrādātu un realizētu tādu ieriebšanas plānu. bet beigās jau jāatzīst, ka kāds gan jau atrastos :D
jā, man arī vajadzēja pateikt kaut ko iespaidīgāku par "nē, nevar", heh
|
|