Tās ir tās "dziļās domas" uz saulrietu vai kaķīšu bildēm? To dara pieauguši cilvēki, kuriem ir vismaz vidējā izglītība?

(Reply to this) (Thread)

vai arī "hello" uz sava selfija..

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tas arī kvalificējas kā storijs?

(Reply to this) (Parent)

Es esmu viņiem dziļi pateicīga, lai apmierinātu ikdienas vajadzību pēc trasha smadzeņu dzesēšanai, man vairs nav tālu jāmeklē, turklāt uzvelk daudz mazāk kā politika twiterī.

Man viena paziņa, ex-grūtniece, katru dienu liek insta stāstus, pamatā ēdienreizes un laikapstākļu novērojumus, bet ar to vien ir par maz, papildina arī ar aktuāliem jautājumiem, reiz bija nobildēta daudzdzīvokļu ēkas lielā miskaste ar tur blakus noliktu atkritumu maisu, virsū teksts "vai nu tiešām nevar iemest konteinerā". Ņemot vērā, ka pēdējās grūtniecības nedēļās viņa nekur tālu no mājas negāja, kļuva īpaši interesanti, piemēram, daudzsēriju stāsts "tulpes": jaunas tulpes-tulpes vāzē-tulpes vāzē pie vakariņām/brokastīm/pusdienām/rītausmā-..-tulpes jau gandrīz novītušas-tulpju pēdējā diena.
Kad divas dienas nebija storijs, mēs, uzticīgie fani, bārā vienojāmies "vakar dzemdēja". Trešajā dienā instagramā uzzinājām, ka nekļūdījāmies.

(Reply to this) (Thread)

Kāpēc nebija dzemdēšanas laivfīda ????????????????1111111111111111111111111111

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es patiesībā gaidīju vismaz storiju ar dzemdību nama sienu/palagu/grīdu un kādu emocionālu aprakstiņu. Biju nedaudz vīlusies.

(Reply to this) (Parent)

īstenībā šis man laikam palīdzēja atbildēt uz jautājumu, kāpēc mani vairs nevelk/kāpēc kauns/negribās runāt ar saviem bez-bērnu draugiem pēc dzemdībām. to tukšumu, kas dzīvē pēdējā pusotra mēneša laika pirms dzemdībam, un to vienmuļo apātisko miglu, kurā katrs atšķirīgs sīkums liekas īevērības cienīgs pēc dzemdībām, kamēr tu mēģini nenojūgties un savilkt kopā kkādas atlikušās savas personības skrandas, ir grūti paskaidrot kādam, kas nav gājis tam cauri.

tukšums un garlaicība, un neinteresanta dzīve ir okēj, mēs visi esam trash and failure, ja kāds šķiet ka tāds nav, viņš tikai izliekas un valkā masku

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es nenosodu, es tiešām skatos un izbaudu kā sveša ikdiena mani uz brīdi atslēdz no manas dzīves. Tajā pašā laikā es atzīstu, ka gan es kā skatītājs, gan autori, visi esam kaut kādā mērā smieklīgi un absurdi; šis komentārs bija domāts kā komisks apraksts, nevis izņirgšana no nez kādiem augstumiem.

(Reply to this) (Parent)

es domāju, ka tie bezbērnu draugi arī jūtas pazaudējušies :)

(Reply to this) (Parent)

Man nešķiet ka pieaugot kļūst iecietīgāks. Drīzāk, vairāk vienalga ko citi. Gan ko citi domā/dara par/ar sevi (lai tak dara ko grib, hehe), gan ko domā par tevi pašu. Plus labāk zina ko grib/negrib pats.

(Reply to this) (Thread)

ir arī tā, ka diezgan daudz kas ir vienalga, jā, tomēr iecietība laikam būtu augstāks ideāls, uz ko tiekties :)

(Reply to this) (Parent)