|
Decembris 2., 2013
16:32 vakar aizbraucām apsveikt viņa dēlu dzimšanas dienā. sēdēju mašīnā, spicēju ausis uz velna paraušanu, cerēdama, ka dzirdēšu kaut ko no viņa un viņa sievas sarunas, bet dzirdēju tikai kaut ko par to, ka viņš varot atvest banānus. nu lūk, sēdēju mašīnā un domāju - cik neizsakāmi muļķīgi - i know, he knows, she knows and i know that she knows and she knows that i know, tomēr mēs izliekamies, ka neredzam viena otru.
|
Comments:
| From: | au |
Date: | 2. Decembris 2013 - 16:38 |
---|
| | | (Link) |
|
| From: | f |
Date: | 2. Decembris 2013 - 16:56 |
---|
| | | (Link) |
|
uzklikšķināju, aiztinu, un nesapratu - kāpēc tu gribi parādīt man to tanti?! :D
| From: | f |
Date: | 2. Decembris 2013 - 16:56 |
---|
| | | (Link) |
|
(un tad iedomājos pagriezt skaļāk)
| From: | au |
Date: | 2. Decembris 2013 - 16:57 |
---|
| | | (Link) |
|
hā!
ak šī pieaugušo pasaule :)
| From: | f |
Date: | 2. Decembris 2013 - 16:55 |
---|
| | | (Link) |
|
es jau protams, varēju lekt no mašīnas ārā, bet man vēl tomēr gribas dzīvot :)
tas laikam ir visdumākais, ko sieviete izdomā- vainot kādu citu, aizmirstot, ka to, ko nevar paņemt, nepaņems un līdzcilvēkus sākt uzskatīt par lietām, kuras pieder līdz ar zīmogu pasē.
| From: | evy |
Date: | 2. Decembris 2013 - 20:49 |
---|
| | | (Link) |
|
Ohhh girl... Been there, done that... Un nav pareizu vai nepareizu ieteikumu. |
|
|
Sviesta Ciba |