labs jautaajums. es arii labpraat uzzinaatu! :) jo in real life baigi paarklaajas :) t.i. - daudziem ir tieksme uztvert visu ljoti personiski...

(Reply to this)

ar psihoterapeitiem laikam ir tā, ka dažreiz ir vērts pieciest viņu debīlos jautājumus, lai reizi pa reizei sagaidītu no viņiem arī kaut ko gudru.
ps. paldies, cibas dievs :*

(Reply to this) (Thread)

manai nervu sistēmai veselīgāk ir tikties ar cilvēkiem, kas to graudus jau ir atfiltrējuši no viņu pelavām.

p.s. gods kalpot :)*

(Reply to this) (Parent)

Tieši šāds scenārijs mani vienmēr ir atturējis no vēršanās pie konkrētajiem speciālistiem.

Es arī vienmēr iedomājos, ka viņi/viņas ir pieredzējuši cilvēki, kas saprot cilvēkus kā sugu un spēj dot atbildes (graudus, kas atsijāti no pelavām) uz sensitīviem jautājumiem, kurus neuzdosim otrai pusei, ģimenes locekļiem vai tuviem draugiem...

bet lielākajā daļā gadījumu šie profesionāļi spēj tikai klišejiskā, banālā formā mēģināt palīdzēt tev runāt pašam ar sevi. that's not enough!

(Reply to this) (Thread)

kā jau zan saka - dažreiz viņi var pateikt, BET, pietiekami ilgi un uzmanīgi pakustinot savu smadzeni, visu var izdomāt arī pats. yeah, it's a pain in the ass, but at least it's for free.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

principā, viņi taisni priekš tā ir domāti - lai būtu sāpe pakaļā, kas pašam tev liek domāt, jo it kā padomu došana un visa izdomāšana tavā vietā tevi infantilizē, or smth.
bet nu es esmu aizgājusi arī ar tekstu: davai dodiet man padomus, ātri, daudz un labus, un dod arī, reizēm pat derīgus.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tās sāpes viņi tur no pirksta izzīž, un tad vēl ieskaidro, ka bez viņu palīdzības, konstantas domāšanas par to un visa analizēšanas cauri sveikā netiksi.

i mean, dažas durvis labāk atstāt aizvērtas.
a viņiem tur šķiet, ka tu neapzinies savas problēmas, un tad nu baksta tagad ar dakšiņu "kas tad tur ir, m? m? m?"

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Nja, neveiksmiigi tev.
Man pirmajaa viziitee smuki noformuleeja, ka te nav vieta kur mekleet atbildes, te ir vieta, kur pie rocinjas paturees un paliidzees pa domu takaam izstaigaat. Ka, protams, kaadu laiku pastaigaajot vien jaunu cilveeku no manis neiztaisiis, bet lielaako saapi atrisinaat var paliidzeet, lai pati peec tam tieku galaa.

Psihoterapeits jau nav gudraaks cilveeks. Vinjsh ir tikai cilveeks, kas ir apmaaciits paliidzeet citiem sakaartot savas domas efektiivaak, nekaa vinji to speetu izdariit pashi. Ja tev nav gariigaas slodzes un ir gana daudz briiva smadzenjlaika, lai savus tarakaanus tureetu skapja dziljumos, un no tevis nav atkariigi citi cilveeki kurus tie tavi tarakaani apdraudeetu, tad tev droshi taadas dizhas vajadziibas peecc domaat paliidzeet speciaalista arii nav.


Taa kaa jaa, atbildeet uz to tavu jautaajumu ar _ne_ vaardniicas definiiciju nezinot, kaapeec tieshi tev tajaa briidii ir tik akuuti svariigi to saprast ir gruuti. Nee, protams, vajadzeetu speciaalistam prast to no tevis izmaaniit bez tik uzkriitoshi banaalas prasiishanas, ja taada banaala prasiishana tevi aciimredzami kaitina. Tas gan.

(Reply to this) (Parent)

tā arī nesapratu kādi tad tev iespaidi labi vai slikti tajā visā procesā ?
Man liekas,ka man arī vajadzētu pie tāda aizstaigāt.

(Reply to this) (Thread)

es nesaņēmu atbildi uz skaidri noformulētu jautājumu, tā vietā saņēmu debīlu pretjautājumu (divus) - kā Tev šķiet, kāds man radās iespaids?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Skaidrs, tad atbildes, tur nav lemts saņemt :(

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tikai par to, kad nākamā tikšanās reize un cik un kur samaksāt :)

(Reply to this) (Parent)

mhm, es gāju uz grupu terapiju, un kad mēģināju uzdot jautājumus, un izcēlos no grupas, mani nolika pie vietas, ar frāzi, ka intelektuāli jautājumi ir aizsardzības mehānisms, un labāk lai es neko nejautāju. Man radās iespaids, ka ar saviem jautājumiem dzenu viņas (veselas divas!!) strupceļā, un viņām ir bail.
Vīram psiholoģe pirmajās divās nodarbībās caur puķēm un nemaz ne caur puķēm pateica, ka viņš ir traks, nenormāls, slims, bet trešajā un certutāja uz viņu apvainojās un dusmojās. Rodas jautājums, vai labs ārsts dusmojas (labi, varbūt dusmojas) un apvainojas!! uz nenormālu un slimu cilvēku??
Es domāju, ka visādi psiho- var palīdzēt, bet, teiskim manā gadījumā tai būtu jābut ļoti autoratīvai (manās acīs) personai, un ar šitādiem pretjautājumiem tā netiktu tik viegli cauri, noteikti!! Pie kam, man liekas, man būtu vieglāk (un arī bīstamāk) strādāt ar vīrieti...

(Reply to this) (Thread)

īsāk sakot - tās psihtantes un onkuļi nav tādiem cilvēkiem, kā Tu un es. un Tavs vīrs :)

(Reply to this) (Parent)