|
Decembris 3., 2009
09:43 - : "un tad vienu reizi mēs ar džekiem..." jums ir bijis tā?: kāds, parasti - džeks, kaut ko stāsta, kā viņš gājis, parasti - ar draugiem, kā viņi kaut ko darījuši, parasti - vārījuši ziepes, kā kādam no šīs kompānijas kaut kas noticis, kā visi smējušies, un tad noticis tas un šitas, un satikts viņš un viņa, un tad viņi gājuši tur un tur, bet tikmēr tie citi aizgājuši tur un tur, un tad vieni gājuši pa turieni, kamēr no pilnīgi citas vietas izleca tas un tas, un tad viņi (un te jau sāk pazust saprašana, kuri ir tie viņi) - jānis, māris, kains un ābels izdomājuši, ka...utt.
es jau nesaku, ka tas nekad nav smieklīgi. bet taču mazliet vajag pafiltrēt, ko tu stāsti, m?
|
Comments:
man tā dara laukomīte. viņa reāli nefiltrē :D
| From: | f |
Date: | 3. Decembris 2009 - 10:03 |
---|
| | | (Link) |
|
oj, lai saprastu (varētu izsekot tam, ko stāsta) laukomītes, man šķiet, vajag zināt katru kaimiņu trīsdesmit kilometru rādiusā :)
viņas automātiski pieņem, ka tu zini visus! :)
| From: | f |
Date: | 3. Decembris 2009 - 10:16 |
---|
| | | (Link) |
|
bet kurš tad nezin visus?! :)
Uzreiz atceros omītes stāstos bieži sastopamo "Tu jau laikam [vieta, persona] neatceries...", runājot par notikumiem pirms manas dzimšanas.
"Jā, biju jau piemirsis..." Vai ne? :/
| From: | f |
Date: | 3. Decembris 2009 - 14:09 |
---|
| | | (Link) |
|
lol :)
bet dažreiz tekstils ir kā dziesmiņa, kur svarīgāksas ir atstarpes starp vārdiem, ne saturs.. nu iedomā, man bērnībā ļoti patika vārds "toms", un tā es gāju pie toma un zem logiem saucu "tomiņ, tomiņ...", kaugan man viņš vispār neinteresēja. mamma, kad uzzināja manu valodniecisko iesaisti - riktīgi izlamāja
| From: | f |
Date: | 3. Decembris 2009 - 10:02 |
---|
| | | (Link) |
|
sorry, nesapratu.
nu teksts kā dziesmiņa, kad saturs nav tik nozīmīgs kā balss skanējums..
| From: | f |
Date: | 3. Decembris 2009 - 10:30 |
---|
| | | (Link) |
|
ahā! gadījums, kad patīk klausīties, kā pats runā, vai arī vienkārši patīk runāt. vispār, tas ir ļoti labs izskaidrojums tam, kāpēc nefiltrē, ko runā. viens no.
tā teikt - izpildīties, izrādīt spožas kurpes
| From: | f |
Date: | 3. Decembris 2009 - 10:58 |
---|
| | | (Link) |
|
bet tas viss tikai atrunas, which doesn't make it ok. es cenšos klausīties, ko man cilvēks stāsta, bet viņš galīgi nerespektē manas ausis. sākšu neklausīties!
džeku stāsti parasti ir "kas, ko, kur, kā un kāpēc" t.i. fakti ir galvenais. meičām savukārt viss ir par emocijām "right, so i was on my period right (you know how that affects me) and my granny had JUST died (only two weeks, its horrible, i miss nana so!) so i was still feeling shocked by that and couple that with the fact that it was raining that day so you can only imagine how down i was feeling when...." (saki paldies Mr. Chappelle)
| From: | f |
Date: | 3. Decembris 2009 - 14:09 |
---|
| | | (Link) |
|
redz, tos jūsu faktus var nolaist podā, ja nepasniedz tā, lai var izsekot un saprast visu stāstu. protams, ja tev kā stāstītājam rūp, lai tevi saprot, nevis tu vienkārši gribi "parunāt", izmantojot izdevību, ka kāds tevī klausās.
| From: | spike |
Date: | 3. Decembris 2009 - 14:04 |
---|
| | | (Link) |
|
Tāpēc es parasti stāstot par cilvēkiem lietoju viņu vārdus.
| From: | f |
Date: | 3. Decembris 2009 - 14:07 |
---|
| | | (Link) |
|
oh, that changes everything, mhm :)
nu, well, pēc manas pieredzes tiem stāstiem uz tevi kā klausītāju vajadzētu atstāt Baigo Iespaidu, jū nou. bet kopš mazpilsētas laikiem neesmu neko tādu dzirdējusi (bet frāzes 'kā mēs tad ņēmām vagu' 'būtu tu redzējusi, kāds tam mentam bij ģīmis' 'kā es viņu atlupīju') ir standarts. un ja tev ko tādu stāsta tad vai nu tu skaities čoms, vai arī tam uz tevi kā dāmiņu tiešām vajadzētu atstāt iespaidu
| From: | f |
Date: | 3. Decembris 2009 - 14:31 |
---|
| | | (Link) |
|
tā jau ir, bet tik un tā tai stāstā varētu ieviest kādu struktūru. jo - sākumā ir smieklīgi, tu visu saproti un spēj izsekot līdzi, un tad tas izvēršas un izvēršas... un tu sāc smieties pieklājības pēc. |
|