|
Decembris 3., 2009
09:43 - : "un tad vienu reizi mēs ar džekiem..."
|
Comments:
bet dažreiz tekstils ir kā dziesmiņa, kur svarīgāksas ir atstarpes starp vārdiem, ne saturs.. nu iedomā, man bērnībā ļoti patika vārds "toms", un tā es gāju pie toma un zem logiem saucu "tomiņ, tomiņ...", kaugan man viņš vispār neinteresēja. mamma, kad uzzināja manu valodniecisko iesaisti - riktīgi izlamāja
| From: | f |
Date: | 3. Decembris 2009 - 10:02 |
---|
| | | (Link) |
|
sorry, nesapratu.
nu teksts kā dziesmiņa, kad saturs nav tik nozīmīgs kā balss skanējums..
| From: | f |
Date: | 3. Decembris 2009 - 10:30 |
---|
| | | (Link) |
|
ahā! gadījums, kad patīk klausīties, kā pats runā, vai arī vienkārši patīk runāt. vispār, tas ir ļoti labs izskaidrojums tam, kāpēc nefiltrē, ko runā. viens no.
tā teikt - izpildīties, izrādīt spožas kurpes
| From: | f |
Date: | 3. Decembris 2009 - 10:58 |
---|
| | | (Link) |
|
bet tas viss tikai atrunas, which doesn't make it ok. es cenšos klausīties, ko man cilvēks stāsta, bet viņš galīgi nerespektē manas ausis. sākšu neklausīties! |
|
|
Sviesta Ciba |