cha cha cha
vakar šķiet, bet varbūt aizvakar, mācījāmies dejot ča-ča-ča. Patīkami mazliet izkustēties un tikt pie dažiem novērojumiem.
Vienmēr esmu domājusi, ka mūsu, vietējie latviešu, puiši ir kautrīgi un nav naski uz šāda veida aktivitātēm. nekā! salīdzinot ar erasmusiešiem latviešu bāleliņi ir tiešām lieliski dejotāji [īpaši šajā brīdī atceroties kādas balles vai Kreklu vakarus]. Interesanti- šīs deju klase tik ļoti samulsināja stiprā dzimuma pārstāvjus, ka viņos varēja saskatīt tos mazos un patiesos puišeļus, kas viņi bijuši kādreiz. Mazliet ķiķināšana, naivums acīs un smaidos, neizpratne un izbrīns, kā iespējams tikt pie šādām kustībām, interese un mulsums. Raksturu un īpašību buķete. Meitenes gan mazliet noslēgtākas, bet arī nomanāms, kas kurai prātā attiecībā uz šo laiku ārzemēs... šīs četras danču stundas patika visiem! būs jāmēģina iepraktizēt kādā no 5/6dienas vakariem.
Kopā ar mums mācījās dejot arī profesors no vietējās augstskolas. ah, man patīk, ka ne tikai ViA, bet arī še mācībspēki iesasistās aktīvi studentdzīvē ;)



ša-ša-ša