Jahuuuu, man patīk skatīties un izbaudīt, kā vietējie brauc, nē, joņo mazajās mašīnās pa šaurajām, līkumotajām ieliņām un ceļiem. Brīvdienās staigājos vecpilsētā, te nu gan tikai ar riteni vai moci var izbraukt, bet jau pēc mirkļa aiz pagrieziena pavīdēja pusotru stāvu lielais autobuss pilns ar tūristiem un vēsā mierā izlavierēja starp gājējiem, pretī braucošajiem un māju logiem. Atkāpe: ja runājam par šaurajām ieliņām, tad tā vien liekas, ka Portugāle ir radīta kluso nostūru un divvientulības cienītājiem. Vairāk nekā romantika....

            Vakar sākās valodas studijas un jau šodien nācās pilnā mērā uzzināt, kāpēc tos dēvē par intensīvajiem: jau pēc pāris dienām mums būs jāraksta eseja.... portugāliski, protams! Bet valoda skaista, pat ššš/žžž skaņu pārpilnība kaut kā kļūst tīkama, pat mazliet muzikāla. Mūsu grupai ir lieliska valodas pasniedzēja Rita, kura nepārstāj atkārtot: Portuges it’s happy language ;)

            k a f i j a!!! Šeit nav iespējams nekļūt par tās baudītāju un mīlētāju. Joprojām iecienītākā no visām man ir kapučīno, toties, kāds... Brazīlijas un Argentīnas saules sasildītā, okeāna vēju oramatizētā. café, café,  café ... Tie, kas iecienījuši itāļu saldējumu, sapratīs, jo Portugālē kafija tikpat izcila kā Itālijā saldējums.

Ak, nu jāpastāsta, protams, arī par vietu, kur dzīvoju. To vislabāk raksturo mans skats pa logu: visapkārt plešas kalni Serra da Estrela,  kaut kur aiz kuriem ne tik tālu dzīvo spāņi. Nedaudz pa kreisi redzams Covilha centrs, proti, vecākā pilsētas daļa: baznīca, mājiņas, veikaliņi, bet lejā redzama jaunā pilsētas daļa, kuru joprojām ieskauj kalni. Vislabākais skats uz to ir naktīs, kad karsto dienvidu sauli aizstāj tūkstošiem mazu mazītiņu lukturīšu. Bet rītos, agros rītos saule lec un negaidot dienasvidu sāk karsēt un dedzināt.

Ar Annu (vācu meitene no kaiņu istabiņas) vakar atklājām jaunu izcilu sporta veidu ‘às-compras-de-Covilha’ (iepirkšanās-iekš-Covilha). Doties uz veikalu ir patīkami un labi, ātrā solī tik lajā pa ielu un lejā. Pati iepirkšanās arī ir ok, vienīgi jāuzmanās no cenām un par daudz smagām somām, jo... ceļš augšup ar visām tarbām paņem aptuveni tikpat daudz spēka, cik kaloriju ir visos tajos ēdienos reizē.

Pamazām sāku sadraudzēties šo valsti. Kāpēc ne iemīlēties? Jo manas ciešākās mīlestības nāk tikai caur draudzību. Nu labi, mānos – arī iemīlēt pamazām sāku šejienu.

[Bildes: palgaidām neesmu atradusi veidu, kā šeit ievietot savas bildes. Tāpēc dažas ir iespējams redzēt: google.picasa]