2010.

Ja ticēt paražai - kā jauno gadu sagaidīsi, tā arī pavadīsi - tad es visu DiviTūkstošiDesmito dejošu lietū.

Bet še sīkāk, fragmentāri un pēc kārtas:
*31.decembra rītā maza asariņa nobirts, jo iecienītā trenažieru zālē un pirtī atgriezties vairs nebūs iespējas (nu sākas tās pirmās no pēdējām lietām Portugālē);
*maza iepirkšanās par labu jaunā gada sagaidīšanai;
*pucēšanās – pati par sevi vērtīga un izbaudāma aktivitāte;
*tikšanās ar dažiem draugiem pārvēršas 30 cilvēku mītiņam pie norunātās metro stacijas; gandrīz neviens nerunā portugāliski un veseli divi latviski! (tīkami vēlēt laimīgu gadu savā valodā);
*tīkami arī saņemt apsveikumus no mājām. paldies!
*pēc mazām uzkodām un sarunām kopistiska (nu jau ap 40 cilvēku) došanās uz centrālo laukumu;
*gaidām;
* 1..2..3.. 2010! mūzika, dejas laukā, apsveikumi, šampanietis, prieks.
*dejojam..
*dejojam..
*dejojam..
*sāk smidzināt, nē, līt!
*dejojam..
*un joprojām turpinām dejot;
*mājupceļā pie kāda pagalma Adela atrod suni... sāk skriet pakaļ un ķert to, šamējais mūk pāri ielai, bet meitene neatlaidīga. Brīdī, kad viņa to piedabū sev klēpī, es smieklos lokos zālājā;
*ciemošanās pie draugiem izvēršās čehu salami, desiņu notiesāšanā, kā arī tiramisū kopistiskajā notiesāšanā;
*nakts jokaina – ar izkrišanu no gultas un dīvainiem zvaniem;
*rīts turpinās ar čammāšanos, virsjaku un džemperu novilkšanu autobusa pieturā (saulīte karsē), kur tiek sagaidīts transports, kas mūs aizved līdz okeānam;
*2010. gada pirmā diena viļņu bungošanas un sāļo vēju plosīšanās pavadīta. Labu cilvēku satikšana un saujiņa vērtīgu sarunu.