briesmīgie aukstumi :D

Pēkšņa atziņa, ka Brazīlijā takš šobrīd vasara. Un viņi, brazīļi, nabadziņi še, Eiropas dienvidos, salst. Mans īso piedurkņu krekliņš saulainajās dienās vnk biedē šos... nu kā tā var, nu kā tā var! Reiz Lukas (brazīļu izcelsmes kursabiedrs, kurš retums piepalīdz ar vietējās valodas saprašanu) ar šausmām acīs stāstīja, ka esot redzējis raidījumu, ka cilvēki iet pirtī un uzreiz pēc tās lec !aukstā, ledainajā dīķī. Ārpāc, kā gan viņi sirdstrieku nedabū! Tas esot bijis kaut kur Krievijā, bet reportieris, britu čalīts, izdomājis pamēģināt to pašu, taču kļuva gandrīz vai zaļš aiz asām izjūtām :D Kad atbildēju, ka ‘o, tas taču lieliski!!! Jo īpaši, ja arī sniegs apkārt lielos daudzumos,’ Lukas attapties nevarēja ilgi :D

Taču ko nu tur brīnīties, ja lielākā daļa šamējo nemaz nav redzējuši sniegu. Pat daži paziņas portugāļi nav tikuši nekad mūžā izpikoties un izvārtīties kupenās.

 

Valsts svētki, manas valsts svētki

Šogad 18. novembris tāds mazliet nostalģisks, bet ļoti tīkams padevies. Visu dienu staigāju ar piespraustu Latvija karodziņa zīmīti un stāstīju portugāļiem, ka nu šī ir Latvijas svētku diena, par ko šamējiem bija padaudz jautājumu. Prieks atbildēt un skaidrot. Vakarpusē nelielās kursabiedru vakariņās gardais portugāļu šampanietis tika saskandināts par Latviju, pie tam ar tīri precīzi izrunāto „Priekā!”. Kā arī viens no kursabiedriem sāk pamazām apgūt latviešu valodu un pretī manam ‘olā!’ ir ‘sveika!’.

 

saldā smarža

Kastaņu dūmu, māju pelējuma un portvīna darītavu smaržas – dažbrīd dzēlīgas, tomēr paliekošas atmiņā ilgtermiņā. Saldākais no tām – rūgušu ogu aromāts... ja vien pats dzēriens smaržotu tāpat, bet laikam jau labi, ka tā nava ;) Starp citu, par vīniem un vīniņiem, gardiem, danķigiem, izciliem un dajebkādiem ir tāpat kā ar vietējo maizīti ilgstoši manām garšas kārpiņām absolūti nepaciešami!

            Māju pelējumu stāsts gan trakāks, jo nu jau nenākas tālu iet, lai sajustu pilsētai tipisko smaciņu. Brīvdienās mūsmājās ievācās sēnīte (pelējums) – abās guļamistabās zem logiem. Diezgan draņķīga tā lieta: zaļa, pleķaina un rada sajūtu, itkā mana istaba būtu prusaku apdzīvota... brrr, tur vēl nākas gulēt.

 

tur naktīs mēdz dejot

Ceļš ved augšup, gandrīz tā galā starp pussabrukušām kaimiņmājām ēka kā jau tipiski portugāliska: cakainām flīzītēm un augstām, pašaurām durvīm – Contagearte. Iekšā gan viss mazliet mazāk romantiski un vairāk nemierīgi – divos stāvos, gaiteņos, dārzā un uz trepēm cilvēku drūzma, mūzika, dejas. Kad pāri pusnaktij augšējā stāva grīda mēdz ļodzīties no dejotāju soļiem, un ne jau kādiem nejaušiem, bet gan brazīļu un portugāļu mūzikas pavadītas salstas, tango un daudzas man nezināmas kustības.

 

Erasmus laiks

Prāta vētra. Vakardienas trakums

Vēl vakardienas trakums tepat ap mani vīd

Ir galvā tāds kā vakuums.

[..]

Tik dzirdu balsis vēl sauc;

Tā gribas atbildēt, bet nevaru,

Jo atkal esmu te – starp debesīm un savām rētām,

Kur domās plosās likteņa vējš.

Tas mani dzen un mani mētā

Un reizēm pat uz pusēm plēš

 

pēclietus burvīgums

Ziniet, mēdz būt tādas dienas kā šī, kad noguli visu rītu, ārā joprojām līst un darīt negribas neko. Nākas sevi piespiest. Un nu jau satuntuļojusies un ar lietussargu virs galvas esmu ārā no mājas. Tā kā Anne (Covilhā iepazītā meitene) ir ciemos, tad jārāda viņai pilsētas labumi. Bet ko tad aiz šīs lietus sienas var saskatīt. Nolemjam doties otrpus upes portvīna darītavu meklējumos. Un tad notiek brīnumi, kas iespējami tikai dienās kā šī, kārtīgi samirkstam, atrodam vienu no jaukākajām darītavām, nogaršojam pa drusciņai no vairākiem vīniem, lietus norimst, izstaigājam mazās ieliņas, tiekam pie garām maizītēm. Brīnos, cik gan maz ir vajadzīgs labam garastāvoklim. Lai pārstāj līt.

 

sadzejojumi

            Ilgi kārotais mazis sapnīts ielavīties kādā no dzejas vakariem, bet ne ta laika, ne ta cilvēku, ne ta drosmes pietika. Porto pilsēta palīdz un atrod, proti, nekas nekur nav jāmeklē, vnk viss notiek. Ar dzeju dažādās valodās, svecītēm un karstvīnuvīnu krūzītēs. Patika, ilgtermiņā gan nebūtu šāda klubiņa pastāvīgā viese, taču saujumā ar jaunām iepazīšanām, brazīļu daudzumu, itāļu vakariņām un dažiem jauniegūtajiem draugiem visnotaļ labi pavadīts laiks.