Dzīvesvieta. Ilgie un nervozie meklējumi. Ja teikšu, ka ir tā vērts, tad droši vien nepateikšu neko. Vieta, ko neiespējami atrast Porto pilsētu par summu, ko maksāju. Tā nav cerēti zemākā, taču iepriekš redzētie varianti tādā pašā cenā ir attāla rajona istabiņas ar tumšām, drūmām un mazliet netīrām sienām daudzistabu dzīvokļos. Savukārt manējais dzīvoklītis gaišs, tīrs, jauni iekārtots, mazītiņš (tas labi ziemas sezonai) ar virtuvi, vannasistabu un tikai divām guļamistabām, proti, man un čehu mākslas vēstures studentei Adelai.

Sīkiņš pagalmiņš arī atrodams še – virtuves logā tas redzams un citronkoks pa vidu tam.

Pēc kādas smagās dienas iekš pirmās nedēļas piesolīju saviem brazīļu draugiem, kas palīdzēja meklējumos, ka savā dzīvesvietā sarīkošu vakariņas viņiem. Re, atradu dzīvoklīti! Un pēc pirmās nedēļas tajā tapa solītā maltīte – gardi klāts galds un padsmit jaunieši tam apkārt. Sēdēt gan nācās uz spilveniem uz grīdas, kas tikai uzlaboja kopābūšanu. Jahuu, pirmā ballīte izdevās godam!

p.s., brazīļi bija sajūsmā par rudzu maizīti ar sviestu un Laimas un gotiņkončām, arī sēņu mērcīte tiem tīkama.

            !   Tā nu dzīvojamies ar Adelu uz rua Graciasa – meklējam labākās ieliņas vakara sportošanai un gaidām draugus ciemos, tostarp no Jelgavas, Valmieras, Turcijas, Vācijas un Nīderlandes.... proti, tas ir mājiens ar mietu dažiem labiem.